oHo.lv anekdotes
Anekdotes ar melno humoru (66)Anekdotes ģimeniskās (111) Anekdotes par angļiem (5) Anekdotes par armiju (28) Anekdotes par auto un notikumiem uz ceļa (11) Anekdotes par bērniem (34) Anekdotes par blondīnēm (49) Anekdotes par celtniekiem, meistariem (4) Anekdotes par darbu (33) Anekdotes par Šerloku Holmsu un doktoru Vatsonu (10) Anekdotes par dzērājiem un narkomāniem (62) Anekdotes par dzīvniekiem (37) Anekdotes par Čaku Norisu (16) Anekdotes par čukčām (9) Anekdotes par igauņiem (18) Anekdotes par jaunajiem krieviem (22) Anekdotes par juristiem un tiesu sistēmu (26) Anekdotes par kāzām (14) Anekdotes par krogiem un restorāniem (7) Anekdotes par makšķerniekiem un medniekiem (22) Anekdotes par medicīnu un ārstiem (89) Anekdotes par policistiem (42) Anekdotes par programmētājiem un datorlietām (32) Anekdotes par seksu (59) Anekdotes par sievasmāti (14) Anekdotes par skolu un studentiem (42) Anekdotes par sportu (11) Anekdotes par vecumu (12) Anekdotes par Vinniju Pūku (11) Anekdotes par vīru, sievu un mīlākajiem (37) Anekdotes par zinātniekiem un zinātni (3) Anekdotes sadzīviskās (77) Politiskās anekdotes (2) |
Kādu vīriņu bija nomocījuši tarakāni. Izmēģināja viņs visādus to
Nosūtīt draugam (vai vairākiem)
Vēlies saņemt svaigu anekdoti katru dienu?
izdzīšanas veidus, gan gudrās grāmatās lasītus, gan pārpildītā trolejbusā saklausītus - nekā. Bet reiz viņās satika savu veco draugu, kurš bija kļuvis par profesionālu pūšļotāju, kurš ārstēja aizdusu, aklās un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisumu izmantojot sakaltētu buļļa pūsli. Un draugs ieteica viņam līdzekli: - Staigā pa visām istabām un īdi nožēlojamā balstiņā "nav ko ēst, nav ko ēst". Tarakāni to izdzirdēs un aizies. Vīriņš pateicās par padomu, aizgāja uz tirgu, nopirka vecas drānas, izvārtījās dubļos, aizsprauda degunu ar knaģi, lai balss buutu žēlāka un sāka staigāt pa māju murminādams: - Nav ko ēst, nepavisam nav ko ēst, nu galīgi nav ko ēst. Tā viņš nostaigāja vairākas stundas, aizmirsa aiziet uz veikalu un tiešām palika bez ēdiena. Atbrīvojis degunu no knaģa un sevi no nodriskātajām drēbēm vīriņš sāka drudžaini skraidīt pa māju, ielūkojoties zem visiem galdiem, ievārījuma burkām un citiem priekšmetiem meklējot tarakānus. Viņš pat izjauca savu veco VEF radioaparātu, kurā tarakāni aukstos ziemas vakaros parasti sildījās. Cik neaprakstāms bij viņa prieks, kad visu šo meklējumu rezultātā viņš atrada tikai trīs tarakānu mirstīgās atliekas un vienu ziemas guļā ieslīgušu zilo mušu. Vīriņš tā nopriecājās, ka par aizmirsa par izsalkumu un knaģa nospiesto degunu, un ar padarīta darba apziņu devās pie miera. Pašā tumšākajā nakts stundā viņš pamodās no maiga pieskāriena. Pagriezis galvu viņš ieraudzīja tarakānu pūli ar svecītēm. Priekšā iznāca visresnākais tarakāns un teica: - Saimniek, celies, mēs tev ēst atnesām. |
oHo.lv neatbild par iepazīšanās anketu un pārējās portālā paustās informācijas saturu.
Apmeklējot portālu Jūs apliecināt, ka esat iepazinušies ar oHo.lv lietošanas noteikumiem un apņematies tos ievērot.
Kontakti info@oho.lv
Apmeklējot portālu Jūs apliecināt, ka esat iepazinušies ar oHo.lv lietošanas noteikumiem un apņematies tos ievērot.
Kontakti info@oho.lv